Izstāde “SAKARI. Salīdzināmā pieredze starp
iespējām un izvēlēm”
Laikā no 1930. līdz 1975. gadam
Pilsmuiža bija Limbažu sakaru centrs burtiskā un pārnestā nozīmē. Te, kur
šobrīd esam muzejā, atradās Pasta kantoris, vēlāk, Sakaru centrs. Šis nams bija
limbažnieku vārti uz pasauli.
Aicinām plašāk izvērtēt savu un
priekšteču pieredzi sakaru un saziņas
veidošanā - liecības par iespējām, pārbaudītas vērtības, aizkustinošas
emocijas. Pieredzētais ietekmē, paplašina redzeslauku, veicot savu izvēli šodien.
Izziņai piedāvājam daudzveidīgu
pasta, vēsturiski pieejamo, sakaru kanālu piemērus: preses abonēšana, sarakste,
telegrammas. Sava laika izvēles tīklošanai ar līdzcilvēkiem. Pieredzes piemēri aicina katru no mums salīdzināt
un kritiskāk izvērtēt savu izvēli šodien. Iespējams, atšķirsies tikai tehniskie
paņēmieni.
Sakaru iespēju pieejamība
pārsteidz ar demokrātiskumu, tikpat nemainīgi aktuāla spēja izvērtēt sakaru
kanālu ticamību, ka arī māka saklausīt būtisko.
Izstāde iepazīstina ar efektīvi
strukturizēta un organizēta darba daudzveidīgajām funkcijām. Arī mazāk zināmām
– radiotranslācijām un naudas pārskaitījumiem. Tehniskos risinājumus demonstrē
Limbažu un Cēsu muzeja sakaru tehnikas eksponāti - telefoni, telegrāfs, naudas
mašīna u.c.
Izstāde
piedāvā skolēniem pilnveidot sociālajās zinības un vēsturē apgūstamās prasmes.
Pateicamies par atbalstu Limbažu
sakaru centra bijušajiem darbiniekiem, ekspertiem, atbalstītajiem un Cēsu
muzejam.
Ievads
Lielākā daļa pilsētu tiek
dibināta krustcelēs, kur sastopas cilvēki no tuviem un tāliem novadiem. Jau
pirms gadu tūkstošiem bija labi zināms, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet
viņam vajadzīgi arī vārdi - gan Vārds, lai vadītu zemes gaitas, gan vienkāršas
runas, pastāsti un jaunumi no līdzcilvēkiem. Tā radās arī seno lībiešu apmetne,
kas vēlāk kļuva par Limbažu pilsētu - ceļu krustojums, ko šodien pazīstam kā
Baumaņu Kārļa laukumu, pulcēja tirdzniecībai un saziņai ļaudis no piejūras un
iekšzemes, Gaujas un Salacas. Turpmākajos gadus simteņos par Limbažu novadu
dēvēto zemju apmērus lielā mērā noteica tas, cik plašs bija apvidus, kur
jaunumu uzzināšanas nolūkā iedzīvotāji ceļoja uz Limbažiem. Jo tuvāk mūsdienām,
jo vairāk mainījās laiki un jo dažādākas kļuva sakaru un saziņas ierīces un
iestādes. Taču, lai cik necilā kārtā Limbažu pilsētu pa laikam novietoja
augstākās varas patvaļa, tā nespēja mainīt rietumu Vidzemes ģeogrāfiju un
vietu, ko Limbažiem, kā novada centram, atvēlējusi daba. Pasaules jaunumi vispirms
sasniedza Limbažus un tikai tad apkārtnes pagastus - cita ceļa ziņu saņemšanai
nebija.
Raksts, ko piedāvājam jūsu
uzmanībai, ir sava veida informatīvs pielikums Limbažu muzeja jaunajai izstādei
par sakaru līdzekļu vēsturi pilsētā un novadā. Vēloties kalpot dažāda vecuma un
gājuma apmeklētāju interesēm, mēs esam centušies padarīt izstādi pārredzamu un
saprotamu, atstājot ārpusē dziļāku vēsturisku pārskatu, ko piedāvājam šeit.
Jāpiebilst, ka mūsdienu apstākļos nav nepieciešams sniegt šeit izsmeļošāku
informāciju par saziņas un sakaru līdzekļu attīstību pasaulē. Pat latviešu
valodā, par lielu laimi, ir atrodama bagātīga literatūra par šo tēmu, bet ar
lielāko Eiropas valodu zināšanām materiālu klāsts būs pietiekams pat
visprasīgākajiem. Tāpēc ierobežosim mūsu stāstu ar Limbažu pilsētu un tās
apkārtni un lomu, ko mūsu pilsētai ļāvusi spēlēt daba un vēsture - būt par
novada, bet diemžēl ne plašās pasaules krustcelēm. Lasīt tālāk...