Vējrāžu renesanse pilsētā. Vēja rādītājs uz Limbažu vecā rātsnama jumta
2023.gada 8.jūnijā Limbažu pilsdrupās kalējs Kaspars Auza svinīgi nodeva Limbažu novada priekšsēdētajām Dagnim Straubergam pirmo vēja rādītāju, kas radīts, godinot Limbažu pilsētas 800. gadskārtu. Tā ir paliekoša vērtība, kas būs redzama un kalpos pilsētai vismaz vēl 200–300 gadu. Vēja rādītājs ir gatavs un ar nepacietību gaida tikšanos ar vēja māti, – viņš uzsvēra.
Vēsturiski novada lauku ainavā vējrāži iemarķēja ēkas muižu centros un tam obligāti nebija jābūt pašam kungu namam, bet kādai būvei ar iespējami augstu jumta kori vai pat dūmenim (Vidrižu muižas spirta brūzis u.c.). Minētie vējrāži lielākoties varēja būt mākslinieciski vienkārši, piemēram, atdarinot karodziņa formu, kas savukārt ir klasika vējrāžu siluetiem un minēta arī brāļu Grimmu 1728. g. vācu valodas vārdnīcā. Vējrāži atkarībā no novietojuma tika papildināti ar ažūriem gada skaitļiem (norādi par ēkas būvniecības laiku) vai kādu piederības zīmi.
Senākie zināmie vējrāžu paraugi novada teritorijā ir Skultes muižas vārtu tornītim un klētij (1785). Tie noteikti ir bijuši arī uz citām torņveida izbūvēm muižu centros 18. gadsimtā. Vējrāžus, kā atraktīvus elementus savos muižu ēku atjaunošanas un pārbūvju projektos 20. gs. sākumā un vēlāk iekļāva arī ražīgais arhitekts - restaurators V. Bokslafs, piemēram, Braslavā, Urgā u.c.
Jaunākos laikos vējrāži bija būtisks t.s holandiešu vējdzirnavu grozāmo galvu elements un šeit jau sastopami neierastāki tēli, piemēram, zivs siluets uz piekrastes dzirnavām. Vējdzirnavas ierīkoja ne tikai muižās, bet arī turīgāku zvejnieku, zemnieku saimniecībās.
Senākais vējrādis, kas joprojām gozējas vecpilsētā ir Rīgas Rātes būvētā luterāņu dievnama gailis (1668). Nav gan zināms vai tas tieši ir oriģinālais skulpturālais veidojums, kopš baznīcas būvniecības laika. Jāmin, ka pirmo reizi vēju gailis, minēts jau 9. gadsimtā virs baznīcas San Faustino Maggiore Itālijā. Gaiļa simbolikai jaunākos laikos ir vairāki skaidrojumi.
Pilsētā vēsturisks vējrādis ir bijis virs Limbažu pils mūriem un norādīja uz korpusu renovācijas laiku (1751) pēc pilsētas lielās degšanas. Pils vējrāža smaile bija aprīkots ar t.s. vēja rozi, debespušu norādi/ kompasu. Pēc pilsētas atjaunošanas, vējrāžu mode, iespējams, bija apsīkusi un pagaidām nav konstatēta tverama to klātbūtne atdzimušās pilsēta jumtu ainavā.
Ēka, kas visnotaļ ir pelnījusi tās papildus iemarķēšanu pilsētvidē ir vecais Rātsnams. Atzīmējot pilsētas 800 gadi, vējrādis tika uzstādīts uz Rātsnama kores, aizsākot projektu līdz Limbažu 808 jubilejai uzstādīt vēl astoņus, īpašus vējrāžus. Vēsturiski vējrādītājs bija obligāts atribūts uz Rātsnamiem Rietumeiropā, it īpaši vāciski runājošajās zemēs un senākie to paraugi saglabājušies no 16. gadsimta. Lai gan ēka būvēta kā turīgākā Limbažu tirgotāja veikals un privāti apartamenti Rēveles (tag. Burtnieku) ielā, jau 19.gs. 50. gados to atpērk Limbažu Rāte savu funkciju nodrošināšanai, ieguldot prāvus līdzekļus nama renovācijā. Līdz ar to tas ir pirmais vēsturiski zināmais Rātsnams pilsētā ar plašākām telpām, nevis palienētām istabām kāda birģeļa namā.
Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs
I. Evertovska foto