Nenogremdējamais dakteris Kessels
Laikā starp abiem pasaules kariem Limbažu pilsētas galvas godā bija trīs izcili vīri. Divi no viņiem - advokāts Gastons Prange un ārsts Rūdolfs Eglītis, nāca no vietējās cilmes ļaudīm. Dāvidu Kesselu, turpretim, bija atvedis uz Limbažiem nejaušs likteņa pavērsiens, taču tieši viņš izrādījās redzamākais tā laika politiķis kā pilsētā, tā novadā. Limbažu muzejs piedāvā jūsu uzmanībai tikko veiktās Dr.Kessela biogrāfijas izpētes rezultātus ar vismaz pārdesmit iepriekš maz zināmiem faktiem.
Jaunmilgrāvja censonis
Dāvids Aleksandrs Kessels piedzima 1892.gada 15.septembrī Rīgā, Jaunmilgrāvī, sīkrentnieka ģimenē. Viņa uzvārds, kas Milgrāvī piederēja veselai dzimtai, dzīves laikā tika locīts kā Keseļs, Ķeselis un vēl vairākos veidos, atbilstoši runātāju un rakstītāju gaumei. Pats goda vārda īpašnieks jau jaunībā bija iemācījies ar šo nelaimi samierināties. Viņa vecāki nebija nabadzīgi, taču ne tuvu tik turīgi kā Jānim Rainim vai Pēterim Stučkam, tādēļ sava dzīves ceļa izcīnīšana Kesselam prasīja krietni vairāk pūļu. Jau 19 gadu vecumā viņš pabeidza studijas Rīgas pilsētas Nikolaja ģimnāzijā, iegūstot zelta medaļu. Kaislīgais Dāvids Kessels 1911.gadā jau bija paguvis apprecēties ar Zinaidu Adams no Limbažu muižas Valdmeisteru mājām. Ideāla karjeras uzsākšanas vieta mazturīgiem, bet ne nabadzīgiem latviešu censoņiem tolaik bija Pēterburgas Kara medicīnas akadēmija, kas prasīja tūlīt pēc iestāšanās iegādāties mācību līdzekļus un divas uniformas, taču jau pēc pirmā sekmīgā semestra izsniedza darba algai pielīdzināmu stipendiju. Studēt gribētāju bija tik daudz, ka iestāties bez ģimnāzijas zelta medaļas faktiski nebija iespējams. Kessels 1912.gadā ieradās Pēterburgā ar sievu, kam jau septembrī piedzima meita Eiženija. Acīmredzami izcils students un talantīgs medicīnas darbinieks, Kessels diemžēl bija viduvējs ķirurgs, kas kara ārstam bija ļoti nopietns trūkums. 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš un akadēmijas studenti, no uzņemšanas dienas pielīdzināti karaskolu kursantiem, drīz varēja tikt nosūtīti uz fronti. Nav zināms, kādas pūles tas prasīja Kesselam, taču viņam izdevās pārcelties un turpināt studijas Kijevas universitātes akušieru un ginekologu katedrā, pabeidzot tās 1917.gadā, īsi pirms revolūcijas jucekļa.
Dāvids Kessels ar Saviesīgās biedrības dāmām, 1934.gadā
Karu un revolūciju pārcietušie nemīlēja stāstīt, kā izdevās izdzīvot. Dāvids Kessels ar ģimeni 1919.gadā atgriezās Latvijā un sāka strādāt par ārstu Rīgas kara hospitālī. Mūsu dzimtenē tas bija gan augstu ideālu gan zemu tikumu laikmets un vienkāršotā attieksme pret mīlestību noveda pie tā, ka arī tēvzemes kareivji lielā skaitā slimoja ar varoņiem nepiedienīgām infekcijām. Šim nolūkam kara slimnīcā 1920.gada sākumā uz laiku bija atvēlētas pat 500 gultas. Kesselam bija uzticēta viņu ārstēšana un jau 1920.gadā, kad iestājās miers, viņš, nebūdams ķirurgs, tika atvaļināts ar brīvības cīnītājam pienākošos godu. Par turpmākās apmešanās vietu Dāvids Kessels izraudzījās Limbažus, no 1921.gada kļūstot par valsts darbinieku ārstu ar adresi Dārza ielā 9. Kā saprātīgs cilvēks, viņš iestājās jaundibinātajā studentu korporācijā Ventonia, kas apvienoja daudzus mediķus, un Zemnieku savienībā. Būt par vienkāršu mazpilsētas ārstu Kessels nevēlējās un 1922.gadā, no maija līdz oktobrim, apceļoja Vācijas slimnīcas, iepazīstoties ar jaunākajiem medicīnas sasniegumiem. Pēc atgriešanās, savācis vajadzīgo kapitālu, viņš 1923.gada laikā pārveidoja Limbažu slimnīcu, papildinot to ar rentgena aparātu un ''kalnu saules'' un elektroterapijas procedūrām. Faktiski, no šā laika Kessels tika uzskatīts par Limbažu slimnīcas pārzini, lai gan tikai tikai 1929.gada 5.aprīļa pilsētas domes sēdē par lielu pārsteigumu noskaidrojās, ka iecelšana amatā nav tikusi dokumentēta. Par retu neveiksmi Kesselam kļuva dalība uz īsu brīdi skaļu slavu ieguvušā Latvju Nacionālā kluba Limbažu nodaļas dibināšanas pasākumos. 1923.gada 2.decembrī notika nodaļas karoga iesvētīšana ar Kesselu kā priekšsēdētāju, taču drīz viņš šo titulu zaudēja, pamanījies sastrīdēties gan ar Gastonu Prangi, gan pilsētas aizsargiem.
Limbažu boss
1924.gadā Dāvids Kessels bija kļuvis par ievērojamāko mediķi Limbažu novadā. 17.janvārī Liepupes zemes ierīcības komiteja piešķīra viņam par dzimtu Mētagas muižas mazo centru uz mutiska solījuma pamata ierīkot tur ārstniecības iestādi apkārtnes iedzīvotājiem. Solītais netika pildīts un 1928.gada aprīlī Kessels pārdeva muižu par 14000 latu, izsaucot nosodījumu presē un pat no Saeimas tribīnes no sociāldemokrātu puses. 1927.gada 30.maijā, Latvijas slimokasu 6.kongresā, viņš tika nosaukts par zagli sakarā ar augstu ārstēšanas rēķinu piestādīšanu. Starp 1928. un 1930.gadu Kessels bija iejaukts veselā skandālu virknē, kur ietilpa publisks kautiņš ar kādu studentu, zaudēta tiesas prāva par apsūdzībām nemākulīgā ārstēšanā, aizliegums sociāldemokrātiem pulcēties Saviesīgajā biedrībā un stingrais rājiens no Veselības departamenta. No lielākām nepatikšanām ārstu glāba vien politiskā izmanība. No 1925.gada Kessels bija uzņemts Zemnieku savienības Limbažu rajona valdē un pāris gadu laikā kļuva par rajona vadītāju, citiem vārdiem, partijas Limbažu bosu. 1925.gadā Saviesīgā biedrība iekūlās smagās finanšu problēmās sakarā ar pilsētas parka neveiksmīgu nomu un Kessels izrādījās vienīgais kompromisa kandidāts biedrības priekšnieka amatā. Gadu iepriekš, Kessels bija aizbraucis uz komponista Jāņa Cīruļa vecāku mājām Viļķenē un pierunājis mūziķi būt par virsdiriģentu no 1924.gada rīkotajām Limbažu dziesmu dienām ar sevi pašu rīcības komitejas priekšgalā. Kā pilsētas domes loceklis vispirms no pilsoņu, bet vēlāk namsaimnieku saraksta kopā ar kolēģi Rūdolfu Eglīti, Kessels vēlējās propagandēt savus uzskatus un no 1928. līdz 1932.gadam bija avīzes ''Limbažu Vēstnesis'' faktiskais izdevējs un dažbrīd arī redaktors. No 1929.gada 29.aprīļa, kad izveidojas Limbažu un 13 apkārtējo pagastu veselības aizsardzības savienība ar Limbažu slimnīcu tās pamatā, Kessels, kā ietekmīgs politiķis, biedrību vadītājs un ārsts vienā personā, uz laiku varēja ignorēt kritiķus.
Dāvids Kessels (2. no kr.) savā darba vietā Limbažu slimnīcā,
Dārza ielā 10, 20.gs 20.-30.g. mijā
Dāvida Kessela politisko ambīciju virsotne bija 1931.gads, kad viņš kandidēja Saeimas vēlēšanās un ar prasmīgu dalību Rīgas korporeļu saietos panāca, ka bija vienīgais limbažnieks, kura gaitas pa laikam pieminēja pat galvaspilsētas prese. Par deputātu Kessels nekļuva un vēlēšanu kampaņas laikā uzvedās tik savtīgi, ka viņu glāba vien apriņķa zemsaviešu vadoņa Hermaņa Enzeliņa vienaldzība pret Limbažu lietām. Ar atrašanos uz partijas rezervistu soliņa viņš izvilka lielo lozi pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma, kad Zemnieku savienība monopolizēja varas amatus. 1934.gada 30.maijā ar iekšlietu ministra pavēli Dāvids Kessels tika iecelts par Limbažu pilsētas galvu. Turpmākos divarpus gadus viss, kas tika celts un pārveidots Limbažos, notika viņa uzraudzībā, ieskaitot dažus izcilākos brīžus Limbažu vēsturē. 1934.gada 15.septembrī Kessels bija limbažnieku priekšgalā dzelzceļa atklāšanas ceremonijā. 1936.gada 25.septembrī viņš lika pamatakmeni jaunajai Limbažu slimnīcas ēkai, kuras uzcelšanu bija veicinājis visiem spēkiem. Uz daudzu dižu darbu fona pamodās arī grēcīgākā no Kessela dzīvespriecīgā gara īpašībām - neapdomīga augstprātība, ko veicināja tuvākie līdzgaitnieki. 1936.gada 19.aprīlī notika svinīga Saviesīgās biedrības sēde, kur Kessela pilntiesīgo biedrības priekšnieka pilnvaru desmitgade tika sumināta ar godu, kas Latvijā tobrīd pienācās vienīgi pašam Ulmanim. Vadoņa dusmas bija novēlotas, taču beidzās ar daktera Kessela krišanu no politiskās dzīves. 1936.gada 12. oktobrī Iekšlietu ministrija izsniedza presei paziņojumu, ka Dāvids Kessels atcelts no amata pēc paša vēlēšanās. 28.oktobrī Saviesīgajā biedrībā notika aizejošā pilsētas galvas atvadu vakars. Bija vajadzīgs laiks, līdz Kessels sameklēja sev ārsta vietu, kas bija līdzvērtīga viņa amatam Limbažos. Pakāpeniski atteicies no tituliem, viņš 1937.gada 19.jūnijā klusi izbrauca uz Preiļiem.
Ar aplauztiem ragiem
Preiļu pilsētas slimnīca ar 25 gultām bija trešā lielākā Daugavpils apriņķī pēc Daugavpils un Līvāniem un gadā ārstēja ap 600 pacientu. Talantīgais slimnīcas direktors Jānis Cērps bija pēkšņi miris 1937.gada 7.jūnijā. Kessels tika viņa vietā kā slimnīcas vadītājs un plašā Preiļu pagasta rajona ārsts. Amata pienākumos ietilpa arī rūpes par 11 skolu audzēkņiem. Stājoties darbā pēc īsa atvaļinājuma 1937.gada 1.oktobrī, Kessels sadūrās ar nopietnām darba problēmām. Slimnīca bija slikti remontēta, personāls bieži mainījās un nākotnē apriņķa veselības iestādes paredzēja reorganizāciju ar paplašināšanu. Pārbūves darbus uzsāka 1938.gada vasarā ar esošo telpu kapitālo remontu. Ekonomiskās situācijas uzlabošanās valstī ļāva 1939.gadā palielināt slimnīcas budžetu no 41,7 uz 53,6 tūkstošiem latu. Kesselam par nelaimi, Latgalē bija sava, ne mazāk aktīva politiskā dzīve, kur visas vietas un amati bija aizņemti. Atlika vien cīnīties mīlas frontē. 1939.gadā Kessels šķīrās no sievas Zinaidas - meita Eiženija jau vairākus gadus bija medicīnas studente, un apprecējās vēlreiz ar Limbažos dzimušo Vilmu Treimani. Zinaida ar meitu apmetās Rīgā, Lāčplēša ielā 147. Sekojošo Baigo gadu Kessels pārdzīvoja mierīgi, jo Preiļu pusē nebija darījis neko proletāriski sodāmu. Pēc lata vērtības sabrukuma 1940.gada beigās medicīnas palīgpersonāla algas kļuva bezjēdzīgi niecīgas un darbs slimnīcās nepopulārs. 1941.gada janvārī Kessels izmisīgi meklēja savai slimnīcai 12 māsiņas un sanitārus. Vācu okupācijai sākoties, Kesels bija radījis sev labu reputāciju Daugavpils latviešu iestādēs, taču tas nepalīdzēja viņam noturēties ''svešo'' darbinieku tīrīšanā 1941.gada rudenī. Novembrī Kessels pārcēlās uz Rīgu. Pēc sākotnējās privātprakses neveiksmes Baložu ielā 32, viņš 1942.gada rudenī atsāka darbu kā ginekologs Gēringa (Valdemāra) ielā 61, bet 1943.gadā sāka strādāt arī poliklīnikā Lāčplēša ielā 38. Tad pienāca trimdā došanās brīdis.
1944.gada rudenī Dāvids Kessels ieradās Vācijā, kur valodas prasme un ārsta arods ļāva viņam izdzīvot daudz vieglāk nekā citiem tautiešiem. Tas deva iespēju nedzīvot bēgļu nometnes saspiestībā. Viņš apmetās Bādenes-Virtembergas zemē, franču okupācijas zonā, un, vairākas reizes dažos gados mainot apmešanās vietu, palika latviešu organizāciju atzīts tuvākās apkārtnes latviešu līderis. 1950.gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV. Pilnu ārsta tiesību iegūšana bija ilgstošs process un mūža nogali Kesselam nācās strādāt tur, kur nevēlējās doties amerikāņu mediķi - viņš uzraudzīja garīgās ārstniecības iestādēs ievietoto miesisko veselību. 1955.gadā Dāvidam Kesselam bija vēl tikai 63 gadi, taču izskatās, ka pēc notikumiem bagātā mūža viņš bija izsmelts un vairs neredzēja jaunas perspektīvas. Limbažu pilsētas galva Dāvids Aleksandrs Kessels mira Minneapolē, Minesotas štatā 1955.gada 27.jūlijā. 1959.gada 22.augustā viņam un ārstam Teodoram Vītolam tika uzstādīts kopīgs piemineklis Minneapoles latviešu kapos.
Tā ir tikai daļa no stāsta, ko rudenī rādīsim un klāstīsim Limbažu muzejā, izstādē ''Divas galvas: Kessels un Eglītis''. Uz tikšanos.
Juris Pavlovičs, Limbažu muzeja vēsturnieks