II zāle Vitrīna

Bībele, izdota 1825. gadā Pēterburgā latviešu valodā. LžNM 270

19. gs. sākumā Krievijas Baltijas guberņās pateicoties imperatora Aleksandra I īslaicīgajai reliģiskās tolerances politikai, plašos apmēros sāka iznākt arī reliģiskie teksti, kas neattiecās uz pareizticību. Bībeles atkārtota izdošana plašā tirāžā sakrita ar dzimtbūšanas atcelšanu un bija vēl viens nacionālās pašapziņas veicinātājs. Zemnieku mājās Bībele kalpoja kā pirmais lasītprasmes apguves līdzeklis.

Bībeles izdevuma titullpa; BIBLIA, tas irr ta Svehta Grahmata jeb Deeva Swehti Wahrdi

Epitāfija veltīta Limbažu ev. lut. draudzes mācītāja Karla Kristofa Neienkirhena (kalpojis 1840. – 1855.g.) piemiņai. K. Kr. Neienkirhens bija ievērojams 19. gadsimta vidus sabiedriskais darbinieks Limbažos.

Baznīcas epitāfijas jeb piemiņas plāksnes ir sena reliģiska tradīcija un sakrālās mākslas forma. Tās novietoja dievnama iekštelpās, pieminot ievērojamu draudzes locekļus, mācītājus vai veltīja kādam svarīgam notikumam draudzes dzīvē.

Epitāfijas fragments ar Visu redzošās Dieva acs simbola atveidojumu, 18. gs./19. gs. I p. LžNM 27197

Biķera/dievgalda kausa pārklājs. LžNM 14636

Rituāla priekšmets lietots Limbažu luterāņu dievnamā no 19. gs II p. līdz 20. gs 40 gadiem. Pārklājs bija daļa no luterāņu baznīcu iekštelpās pieļaujamās greznības.

Dievgalda kausa pārklājs. Izmantots Limbažu luterāņu baznīcā no 19. gs b. līdz 20. gs. 40 gadiem. LžNM 14637

Teodora Gelhāra litogrāfija - Kirche, 1837. g ar Limbažu luterāņu baznīcas atainojumu. LžNM 27201

Limbažu aptiekārs T. Gelhārs studējis farmakoloģiju Tērbatā, kur paralēli mācībām apguva arī grafiku un glezniecību. Kā izglītots 19. gadsimta cilvēks, T. Gelhārs centās iemūžināt savas pilsētas izteiksmīgākos vaibstus.

Viņa zīmējumi satur bagātīgu informāciju par Limbažu pilsētas kultūrvidi un saimnieciskām norisēm 19. gadsimtā.

Ziedojumu trauks no krāsota skārda. Lietots Limbažu luterāņu baznīcā no 19. gs. sāk. līdz pat 20. gs. vidum. LžNM 14645

Ziedojumu vākšana savas konfesijas atbalstam ir svarīga katrai ticībai. Luterāņu dievnamos šo darbību veic novietojot ziedojuma traukus redzamā vietā.

Reģistra grāmata Umurgas luterāņu draudzes iesvētāmo reģistrs, draudzes jauno locekļu uzskaitei, 1834. – 1875. gads. Teksts vācu valodā. LžNM 20114

Pēc iesvētībām, pilngadību sasniedzis jaunietis kļuva par draudzes locekli, iepriekš uzrādot šim lēmumam atbilstošu pārliecību un zināšanas. Reģistru grāmata bija arī viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas apliecināja cilvēka izcelsmi un stāvokli 19. gadsimta Baltijā.