I zāle Gadsimtu rats
31. janvāris, 2022 pl. 11:31
Arheoloģiskās izpētes un uzraudzības laikā no 2000. līdz 2013. g. Limbažu pils galvenās ēkas telpās, pils pagalmā un viduslaiku pilskalnam pieguļošajā teritorijā atrastās arheoloģiskās liecības un savrupatradumi. Atrasto priekšmetu spektrs samērā plašs. Tie saistīti lielākoties ar pils un pilsmuižu ēku būvvēsturi. Tomēr dominē arī sadzīves un citi priekšmeti.
Māla vārāmā trauka – t.s. trijkāja cilindrisks rokturis un citi fragmenti. Datētas ar 17. gs. Atrastas uz pils piebraucamā ceļa un apkārtmūra vārtu zonā. LžNM p1028/1-4.
Trauks, iespējams importēts vai to uz vietas gatavojis vācu podnieks.
Māla trauka - iekšpusē gaiši brūni glazētas bļodas fragments ar horizontāli stiprinātu rokturi/osu. Sākotnēji datēts ar 17.-18 .gs. Atrasts pils galveno vārtu zonā. LžNM 20768
Akmens masas trauka – t.s. svētceļnieka pudeles fragmenti. 14.-17.gs. Atrasti pils ziemeļaustrumu korpusa zemesstāva telpā. LžNM 20752/1-5
Bronzas karotes roktura fragments. Uz sānu skaldnes iegravēts putna – pelikāna/dzērves (?) attēls. Rokturis platākajā daļā iešķelts, metāla karotes/dakšas ievietošanai. 16.-17. gs. Atrasts uz pils vārtu bruģa. LžNM 20764
Bronzas mucas krāns. Atrasts pils Ziemeļrietumu korpusā, iegruvumu slānī virs pils pagrabstāva telpas velves. Datēts ar 16. gs. II p. -17.gs. I p. LžNM 20776
Baltmāla pīpes galva ar reljefu, līnijveida rotājumu un apakšdaļas izvirzījumu - pēdu. 18.-19. gs. Atrasta pie ēkas Burtnieku ielā Nr. 5. LžNM 25891. Pēc galvas dekoratīvās apdares un uzrakstiem/marķējuma uz pīpes kātiem iespējams identificēt to ražotāju.
Baltmāla pīpes jeb t.d. kaļķīšu dūmu kanāla/kātu fragmenti ar iespiestiem uzrakstiem – IOHA un G. WEYS. 17.-19. gs. Atrasti pils aizsarggrāvī, Pils ielas posmā un uz pils piebraucamā ceļa bruģa. LžNM 25892/1-2. No 17. gadsimta sākuma par nozīmīgu baltā māla, pīpju ražošanas reģionu un modes noteicēju kļuva Nīderlande. Stilīgāko un dārgāko t.s. baroka pīpju kāti varēja sasniegt pat 1 metru. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta I pusē arī Rīgā darbojas divas māla pīpju manufaktūras.
Musketes jeb gludstobra šautenes svina lodes 17./18.gs. Lodes atrastas pils plakumā pie aizsargsienas un pilskalna pakājē, Burtnieku ielā Nr. 5.-7. LžNM 25898-25901, p9653/1-2
Slānekļa galoda 14.-18.gs. Atrasta Limbažu pils vārtu daļā. Akmens galodu datējums bez precīza arheoloģiskā konteksta problemātisks. Galodas no akmens materiāliem izmantotas ilgstošā periodā. Jaunākos laikos instrumentu asināšanai izmantoti arī māla dakstiņu atšķēlumi. LžNM 20761
Nazis ar kaula spalu. 15.-18.gs. Atrasts Limbažu pils pagalma mūrgružu slānī.
LžNM p10243
Kaltu pakavu fragmenti. 16.-18.gs. Atrasti pils pagrabstāvā un uz pilskalna rietumu nogāzes. LžNM p11319, 22976. Pakavi varētu attiekties uz pilsmuižas bijušajiem staļļiem.
Mājlopu un meža zvēru kauli. Iespējams, atliekas no ēdiena sagatavošanas. Atrasti pils pagalma daļā un visā pilskalna teritorijā. Arī 16./17. gs kultūrslānis virs piebraucama ceļa bruģējuma pie pils galvenās ēkas vārtiem, bija piesātināts ar zivju asakām, mājputnu un citu dzīvnieku kauliem.
Kalēju kaltas būvnaglas 16.-18.gs. Atrastas pilskalna plakumā. LžNM p11346/1-2, p7504/1-5. Platgalvas naglas kāta garums neļauj to pieskaitīt pils nocietinājumam un izmantojumam vārtu apkalšanai. Metāla būvkalumi saistāmi ar pils galveno ēku un citām pilsmuižas saimniecības būvēm.
Logu stikla fragments. 16.-18.gs. Atrasts uz pilskalna nogāzes pret Mūru ielu. LžNM p11341. Stikls izgatavots saplacinot jeb izrullējot karstu stikla masu. Iespējams bijis iestrādāts logu vērtņu svina dzīslu spraišļojumā.
Pudeļu lauskas ar marķējumu – reljefiem medaljoniem un pudeļu fragmenti 18. -19.gs. Atrastas pils pagalma daļā un ziemeļaustrumu korpusa pagrabstāva telpā. LžNM 22975, 23130-23132
Polijas karaļa Jana II Kazimira Vāsas sudraba sešgrasis. Kalts Krakovā (?). Atrasts Burtnieku ielā Nr. 7, Pilsmuižas galvenās ēkas priekšlaukuma zonā. LžNM p10382
Prūsijas karaļa Frīdriha III 1/12 daļu dālderis. Atrasts Burtnieku ielā Nr. 5. p10380
Māla vārāmā trauka – t.s. trijkāja cilindrisks rokturis un citi fragmenti. Datētas ar 17. gs. Atrastas uz pils piebraucamā ceļa un apkārtmūra vārtu zonā. LžNM p1028/1-4.
Trauks, iespējams importēts vai to uz vietas gatavojis vācu podnieks.
Māla trauka - iekšpusē gaiši brūni glazētas bļodas fragments ar horizontāli stiprinātu rokturi/osu. Sākotnēji datēts ar 17.-18 .gs. Atrasts pils galveno vārtu zonā. LžNM 20768
Akmens masas trauka – t.s. svētceļnieka pudeles fragmenti. 14.-17.gs. Atrasti pils ziemeļaustrumu korpusa zemesstāva telpā. LžNM 20752/1-5
Bronzas karotes roktura fragments. Uz sānu skaldnes iegravēts putna – pelikāna/dzērves (?) attēls. Rokturis platākajā daļā iešķelts, metāla karotes/dakšas ievietošanai. 16.-17. gs. Atrasts uz pils vārtu bruģa. LžNM 20764
Bronzas mucas krāns. Atrasts pils Ziemeļrietumu korpusā, iegruvumu slānī virs pils pagrabstāva telpas velves. Datēts ar 16. gs. II p. -17.gs. I p. LžNM 20776
Baltmāla pīpes galva ar reljefu, līnijveida rotājumu un apakšdaļas izvirzījumu - pēdu. 18.-19. gs. Atrasta pie ēkas Burtnieku ielā Nr. 5. LžNM 25891. Pēc galvas dekoratīvās apdares un uzrakstiem/marķējuma uz pīpes kātiem iespējams identificēt to ražotāju.
Baltmāla pīpes jeb t.d. kaļķīšu dūmu kanāla/kātu fragmenti ar iespiestiem uzrakstiem – IOHA un G. WEYS. 17.-19. gs. Atrasti pils aizsarggrāvī, Pils ielas posmā un uz pils piebraucamā ceļa bruģa. LžNM 25892/1-2. No 17. gadsimta sākuma par nozīmīgu baltā māla, pīpju ražošanas reģionu un modes noteicēju kļuva Nīderlande. Stilīgāko un dārgāko t.s. baroka pīpju kāti varēja sasniegt pat 1 metru. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta I pusē arī Rīgā darbojas divas māla pīpju manufaktūras.
Musketes jeb gludstobra šautenes svina lodes 17./18.gs. Lodes atrastas pils plakumā pie aizsargsienas un pilskalna pakājē, Burtnieku ielā Nr. 5.-7. LžNM 25898-25901, p9653/1-2
Slānekļa galoda 14.-18.gs. Atrasta Limbažu pils vārtu daļā. Akmens galodu datējums bez precīza arheoloģiskā konteksta problemātisks. Galodas no akmens materiāliem izmantotas ilgstošā periodā. Jaunākos laikos instrumentu asināšanai izmantoti arī māla dakstiņu atšķēlumi. LžNM 20761
Nazis ar kaula spalu. 15.-18.gs. Atrasts Limbažu pils pagalma mūrgružu slānī.
LžNM p10243
Kaltu pakavu fragmenti. 16.-18.gs. Atrasti pils pagrabstāvā un uz pilskalna rietumu nogāzes. LžNM p11319, 22976. Pakavi varētu attiekties uz pilsmuižas bijušajiem staļļiem.
Mājlopu un meža zvēru kauli. Iespējams, atliekas no ēdiena sagatavošanas. Atrasti pils pagalma daļā un visā pilskalna teritorijā. Arī 16./17. gs kultūrslānis virs piebraucama ceļa bruģējuma pie pils galvenās ēkas vārtiem, bija piesātināts ar zivju asakām, mājputnu un citu dzīvnieku kauliem.
Kalēju kaltas būvnaglas 16.-18.gs. Atrastas pilskalna plakumā. LžNM p11346/1-2, p7504/1-5. Platgalvas naglas kāta garums neļauj to pieskaitīt pils nocietinājumam un izmantojumam vārtu apkalšanai. Metāla būvkalumi saistāmi ar pils galveno ēku un citām pilsmuižas saimniecības būvēm.
Logu stikla fragments. 16.-18.gs. Atrasts uz pilskalna nogāzes pret Mūru ielu. LžNM p11341. Stikls izgatavots saplacinot jeb izrullējot karstu stikla masu. Iespējams bijis iestrādāts logu vērtņu svina dzīslu spraišļojumā.
Pudeļu lauskas ar marķējumu – reljefiem medaljoniem un pudeļu fragmenti 18. -19.gs. Atrastas pils pagalma daļā un ziemeļaustrumu korpusa pagrabstāva telpā. LžNM 22975, 23130-23132
Polijas karaļa Jana II Kazimira Vāsas sudraba sešgrasis. Kalts Krakovā (?). Atrasts Burtnieku ielā Nr. 7, Pilsmuižas galvenās ēkas priekšlaukuma zonā. LžNM p10382
Prūsijas karaļa Frīdriha III 1/12 daļu dālderis. Atrasts Burtnieku ielā Nr. 5. p10380
Rīgas brīvpilsētas šiliņš 17.gs. vidus - II puse. Vara skārds. Monēta atrasta uz pils piebraucamā ceļa. LžNM 20762
Zviedrijas karaļa Kārļa XII 1 ēre. Kalta Zviedrijā 17 gs.b. Atrasta Pils ielā Nr.4 LžNM 3573
Zviedrijas karaļa Kārļa XI ēre. Kalta Zviedrijā 17.gs. II. p. Atrasta Pils ielā Nr.4. LžNM 22624 25903