III zāle Tirgusplacis

Tirgus. Pilsētas dzīves centrs jau no viduslaiku sākuma tiek dēvēts par Tirgus laukumu - Marcht platz. Gadatirgi pilsētā darbojās nepārtraukti, izņemot kara, sērgu gadus, to izvietojuma vietas mainījās. 19. gs. 20. gadsimta sākumā iecienīts bija zemnieku jeb t.s. ratu tirgus. Piekrastes zvejnieki šeit tirgoja sālītas un arī svaigas reņģes no mucām. Gadatirgi bieži beidzās ar uzdzīvi un kautiņiem Rīgas pilsētai piederošajos krogos un pilsētnieku traktieros.

Meistari. Savdabīga pilsētas vizītkarte 19. gs./20. gadsimtu mijā bija Zelta kliņģeru izkārtnes. Pilsētas maiznieki konkurēja, pat ja preces preču bija mazāk kā pircēju.

18. gadsimtā lielākā namnieku daļa bija amatnieki. 18. gs. 80. gados pilsētā darbojās četras maiznīcas/beķerejas. Strādāja 5 galdnieki un namdaris, 3 drēbnieki, miesnieks, stiklinieks, kā arī juvelieris jeb zeltkalis. Vidzemē pieprasīti bija arī Limbažu podnieki.

Līdzīga situācija saglabājās arī 19. gadsimtā. 20 gs. sākumā pilsētas galdnieku darba apjoms pieauga, saistībā ar vairākstāvu īres namu būvniecību. Katra galdniecība sāka izgatavot arī zārkus.

Mehāniķi. 20. gs. sākumā mehāniķi - meistari bija jauna profesija. Katrs šāds meistars strādāja vairākos amatos. Tomsons komplektēja ne tikai velosipēdus, bet laboja arī piena seperatorus, šaujamieročus un citus rīkus.

Braucamie. Jau 1930. gados Limbažos bija vairāki privāti kravas - General Motors Truck, kā arī citu marku vieglie auto. Firmas Chevrolet auto ar sūkni bija arī pilsētas ugunsdzēsēju (BUB) rīcībā. 20. gs. 30. gados atklāja autobusu satiksmi uz vairākām tuvējām pilsētām. Maršruta Limbaži - Rīga galapunkts atradās Tirgus laukumā, kura vidū izvietojās jauno laiku simbols - firmas Standart benzīntanks.

Vilciens. Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijas aizsākumi meklējami jau 19. gadsimta beigās, kad Krievijas Pirmā pievedceļu sabiedrība uzsāka Rīgas – Limbažu – Rūjienas līnijas projektēšanu. 1914. gadā tika nosprausta dzelzceļa stiga un atzīmētas staciju vietas. Plānus izjauca Pirmais pasaules karš. 1923. g. 6. nov. sēdē Ministru kabinets nolēma, ka Rīgas – Rūjienas dzelzceļš vitāli nepieciešams Latvijas ziemeļaustrumu uzplaukumam. Dzelzceļa līnijas būvdarbus uzsāka 1923. g. pavasarī ar sliežu platumu 750 mm. 1930. gadā to mainīja uz platsliežu. Limbažu stacija jeb piestātne tika izveidota līdzenumā starp seno mūra riju jeb augļu žāvētavu un veco krievu kapsētu. Divstāvu stacijas ēku uzcēla 1936. gada rudenī pēc inženiera J. Šarlova projekta (ēka uzspridzināta 1945. g.). Pirmais vilciens Limbažos iebrauca 1934. gada 15. septembrī.