II zāle Ūdensdzirnas

27. janvāris, 2022 pl. 14:19

Ūdensdzirnavas bija būtiskas muižu saimnieciskās struktūras, kuru ierīkošana un mākslīgo ūdenstilpju jeb dzirnavezeru izveide radīja arī būtiskas lauku ainavas izmaiņas. Ievērojama daļa no ezeriem bija virknēti kā uzpludinājumu kaskādes. Uzpludinājumu izveides iespēja bija būtisks faktors muižas saimniecisko centru novietojumam. Limbažu novada teritorijā 15. – 19. gadsimtā uzbūvētas aptuveni 50 ūdensdzirnavas.

Ūdensdzirnavu izvietojums tag. Limbažu novada teritorijā 15./19. gadsimtā. Pamatam izmantots L. A. Mellina sastādītais karšu Atlants - Liefland oder die beyden Herzogthumer und General Governementer Lief und Ehstland nebst den Provinz Oesel. 1798

Dzirnavu apzīmēšanai Izmantoti tagadējie nosaukumi. Vietās, kur hidrobūves zudušas, izmantoti jaunākā periodā fiksētie vai rekonstruēti apzīmējumi pēc senākā ciema vai sētu grupas nosaukuma, kura teritorijā vai ciešā tuvumā tās atradās. Vai apzīmējums, kas saistīts ar to kādreizējo piederību.

Nozīmīgākie ūdensteču aizsprosti un tilti 17./18. gadsimtā, kā arī 19. gadsimta dambji kuru izveide būtiski ietekmēja jau esošo ceļu struktūru, jaunu trašu veidošanos šajā laikā. Nav atzīmēti lokāli upju sķērsojumi. Daļa aizsprostu iespējams, tika veidoti jau ieplānojot ceļu struktūras, virzienu izmaiņas. Veidojās vairāki šķērceļi, kas ievērojami uzlaboja vietējo komunikāciju.

Novada teritorija jau no Livonijas perioda ir ar ļoti blīvu ceļu tīklojumu, kam ir vēsturisks pamatojums (Hanzas periods u.c.).