Ekspozīcijas

Pamatekspozīcija ''Perpetuum mobiles. Limbažu pilsētas un novada kultūrvēsturiskie procesi un saimnieciskā dzīve”


Ekspozīcija ataino Limbažu pilsētas kā novada centra veidošanos 13.-15.gs.; ilustrē saimnieciskās un kultūras dzīves norises Limbažu novadā 16.-18.gs., izmantojot Perpetuum mobile ideju un darbības principu; demonstrē industrializācijas un globalizācijas izpausmes Limbažu novadā 19.-20.gs. sākumā

Limbažu muzeja jaunā pamatekspozīcija izvietota Pilsmuižas galvenās ēkas 1.stāva 3 zālēs, aizņemot kopējo platību 56,8 m².
Katrā no 3 ekspozīcijas zālēm izvietotas vairākas apskatāmās tēmas, kas iekļaujas hronoloģiskā secībā.
Ekspozīcijas izklāsta pamatā ir dinamika visos šī termina veidos un izpausmēs. Akcentējot kustīgus modeļus katrā no ekspozīcijas zālēm, apmeklētāji iepazīstas ar vēsturiskā laika jēdzienu un izjūt vēsturi kā plūsmu, gūstot pamata izpratni par notikumu kontinuitāti un hronoloģisko secību. Šādi tiek izskaidrota ekspozīcijas pamata ideja - Limbažu novada pakāpeniska attīstība pēdējo 800 gadu laikā un šī procesa vairāki posmi.
Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot kustībā vai dinamiskā situācijā tādas formas un priekšmetus kā rats, dzirnakmens, dzirnavu rats, pulksteņa zobrats, vēja roze u.c.. Tādējādi ekspozīcija kļūst par vairāku aktivitāšu zonu secīgu virkni, kur katrs interesents, neatkarīgi no viņa vecuma vai priekšzināšanām, var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties pagātnes izziņā, padziļinot savus priekšstatus par astoņiem Eiropas progresa gadsimtiem no viena Latvijas novada piemēra.

"Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā”

Stāstījums par Latvijas Republikas himnas autora Baumaņu Kārļa dzīvi un devumu.

Ekspozīcija iekļauj vairākas savstarpēji saistītas tēmas - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi Limbažu novadā un pirmo aktīvāko novada koru darbība, Baumaņu Kārļa sasaiste ar Dziesmu svētku rīkošanu, repertuāra atlasi un citām aktivitātēm, kā arī ieskicēti Baumaņu Kārļa dzīves mazāk zināmie fakti un publiskā tēla atspoguļojums. Baumaņu Kārlis uzģērba laikmetu kā uzvalku.
Ekspozīcijas vizuālais ietvars - stilizēts 19. gs. II puses jeb eklektikas perioda interjers, ko var sasaistīt gan ar Baumaņu Kārļa Pēterburgas apartamentiem, gan turīga limbažnieka īres nama dzīvokli. Interjera lielākā mēbele, Baumaņu Kārļa sievas baroneses Marijas fon Vites ģimenes liecība - bufete no Sāruma muižas.

Komponista dzīve bijusi cieši saistīta ar Limbažu novadu - viņš dzimis Viļķenē, mācījies Limbažos, arī viņa mūža pēdējie gadi pēc atgriešanās no aktīvās dzīves Pēterburgā pavadīti Limbažos. Tolaik viņš iesaistījās mazpilsētas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties Saviesīgajā biedrībā. Pateicoties viņa dāvinātajām grāmatām, pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka. Valsts himnas autors apglabāts Limbažu kapos.

"Tehnisko ierīču kolekcija"

Atrodas Vecajā ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3. Funkcionē arī kā atklātā krājuma glabātava.

"'Vaktstornis. Špricenhauss. Depo. Limbažu ugunsdzēsēji kopš 1867.gada''

Atrodas Vecajā ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3.

Ekspozīcijā ir vairāki tematiski bloki, kas nav pakļauti hronoloģiskam principam, bet ēkas telpu plānojuma loģikai un daļēji to funkciju transformācijai 20.gs. 40.-80. gados.
Interjers. Rekonstruēts 19. gs. 80. to gadu jeb sākotnējās telpu apdares, koloristikas risinājums.
Ugunsdzēsēju garāža. Padomju perioda liecības - BUB darbība padomju periodā, 1960/80 gados. Telpā ugunsdzēsības aprīkojums. lielformāta priekšmeti. Tos iespējams iekļaut arī dažādās aktivitātēs, piemēram, ugunsdzēsēju automašīnu ar bākugunīm u.c.
Telpas daļā maināmo izstāžu zona. Pašlaik izstāde - 20. gs. 80. gadu konkursa darbi - plakāti par ugunsdrošības tēmu.
Ģērbtuve jeb Postenis. Telpa interaktīvām darbībām, izmantojot ugunsdzēsēju atribūtiku, ķiveres u.c. aprīkojumu. Vieta tematiskai nodarbībai vai arī aktivitātēm individuāliem apmeklētājiem - Ugunsdzēsības sporta stafete. Telpā ugunsdzēsēju ķiveru kolekcija ar artefaktiem arī no 20. gadsimta 20. gadiem.
Brandmajora kabinets. Telpa ar stilistiski atšķirīgu interjeru (jaunāka perioda piebūve), kurā informācija par Limbažu ugunsdzēsēju biedrības sākotni un sabiedriskajām aktivitātēm 19. gs. II pusē. Telpā autentiskas perioda mēbeles un citi interjera elementi. Daudz foto liecību par ugunsdzēsēju aktivitātēm no 19. gs. b. līdz 20. gs. 30. gadiem. Aplūkojami hronoloģiski senākie, tematiskie muzeja krājuma priekšmeti. Ekspozīcijā zvans - Limbažu pilsētas valdes dāvana Limbažu brīvprātīgo ug-dzēs b-bai 1935 .gadā, kā simbols senajiem trauksmes rīkiem, piemēram, 1870. gadā izmantotajam zvanam koka tornī (tag. Depo ēkas vieta), ko nomainīja jaunās filca fabrikas tvaika sirēna.
Ēkas torņa daļa. Tajā eksponējas oriģinālie, vēlāko pārbūvju neskarti elementi - 19. gs. II p. starpstāvu kāpnes, aiļu slēģi, šļūteņu žāvējamās šahtas posms ar vinču mehānismu V stāvā u.c. Šļūteņu šahtas atveres, pārbūvētas par stiklotiem starpstāvu laukumiem. Stikla grīdas ne tikai kā respekts autentiskajai šahtai, bet arī asāku emociju raisīšanai.

Torņa I stāvā, atspoguļota depo būvvēsture, izsekojot arī ēkas vizuālajām transformācijām, apjomu izmaiņām.
Starpstāvos ieskicēta tēma – Skursteņslauķis., iezīmē vēl vienu būtisku pilsētnieku namīpašumu drošības un uzturēšanas aspektu.
Skatu tornis ar panorāmas skatu uz vecpilsētas jumtu ainavu no 13,43 metru augstuma.