Armijas apbalvojuma pulkstenis
1879.gadā Krievijas impērijas
armijā ieviesa apbalvojumus par panākumiem šaušanas sacensībās. Kā balvu
piešķīra īpašu krūšu nozīmi, bet pirmo vietu ieguvēji saņēma sudraba pulksteni
ar nozīmes attēlu. Pulksteni bija atļauts nēsāt kopā ar kareivja uniformu kā
dienesta piederumu. Atkarībā no sacensībās izmantotā ieroča, uz nozīmes un
pulksteņa vāka varēja atainot divas pistoles, šautenes, vai, sākot ar
1914.gadu, pat ložmetēju. Pēc būtības šāds pulkstenis vienlaikus bija arī
armijas medaļa. Pirmā Pasaules kara laikā balvas pulksteņus sāka izsniegt ne
tikai par sporta šaušanu, bet, galvenokārt, ierindas karavīru militāriem
nopelniem frontē. Sudraba korpusā parasti ievietoja Krievijas vai Francijas,
bet pēc 1914.gada, kā šai gadījumā, arī angļu pulksteņa mehānismu. Ar attēlos
redzamo apbalvojumu mājās no pasaules kara atgriezās Andrejs Mangulis no
Limbažu pagasta ''Baltgalvjiem'', viens no deviņiem bērniem, ko tēvs bija
spējis uzaudzināt pēc pāragras mātes nāves, pierādot, ka latvietis spēj gan
savu zemi kopt, gan visus miera un kara darbus labi paveikt.
