Kuģu modeļi
Jūras vilinājums ir tikpat sens kā cilvēku sabiedrība. Tiklīdz amatnieki uzbūvēja pirmos kuģus, aizsākās paradums veidot mazus kuģu modeļus no māla, ko izmantoja kā rotaļlietas, mājokļa greznojumu, vai lika augstu stāvošu ļaužu kapos. Senākais šodien zināmais māla laivas modelis ir 6000 gadus vecs un nāk no Vidusjūras austrumiem. Pirms 4000 gadiem senie ēģiptieši saprata, ka ievietot pilna lieluma kuģus valdnieku kapenēs ir par dārgu un sāka veidot kuģu modeļus no koka un ziloņkaula. Tūkstoš gadus vēlāk grieķi, kā kuģotāju tauta, ne tikai veidoja savu labāko kara kuģu māla modeļus novietošanai katrā mājoklī, bet piešķīra kuģa formu arī lampām un traukiem. Tikai pateicoties šiem modeļu kuģiem, šodien ir kaut cik precīzi zināms, kā izskatījās sengrieķu trirēmas un citi lielie airu un buru kuģi, kas peldēja pa Vidusjūru pirms Kristus. 400. gadā senā kuģniecība izzuda kopā ar Romas impēriju un kuģu modeļus Eiropā sāka veidot tikai pēc 1200.gada, krietni atšķirīgu iemeslu dēļ. Jūrnieki, kā māņticīgi ļaudis, uzskatīja par pienākumu aizlūgt par brauciena veiksmīgu izdošanos un, kā atgādinājumu debesu spēkiem, sāka izvietot piejūras pilsētu baznīcās savu kuģu koka modeļus. Šāds katolisko zemju jūrnieku paradums saglabājās līdz 19.gadsimtam. Pa to laiku kuģniecības apjomi pieauga un lielāko kuģu būvētavu starpā sākās pavisam moderna konkurence. 1525.gadā Venēcijas kuģu būvētāji piedalījās konkursā par piegādēm kara flotei un pirmo reizi vēsturē katrs iesniedza piedāvāto kuģu precīzus, pareizās proporcijās veidotus modeļus.
1670.gadā Dānija, pirmā no Eiropas valstīm, pieņēma likumu, ka, pirms katra jūras kuģa būvēšanas sākuma, nepieciešams pagatavot tā precīzu modeli, lai salīdzinātu būves rezultātus ar sākotnējiem plāniem. Nedaudz iepriekš, 1655.gadā, obligātā valsts pasūtījuma kuģu modeļu veidošanas tradīcija tika ieviesta Lielbritānijā un saglabājas līdz mūsu dienām. 18.gadsimtā kuģu modeļi kļuva par parastu jūras lietu ministriju, kuģu būvētavu un jūrskolu inventāru, taču plašākai sabiedrībai tikpat kā nebija pazīstami. Pārmaiņas sākās līdz ar 1796 - 1815.gada Napoleona kariem, kad Lielbritānijā tika izveidotas trīs franču karagūstekņu nometnes. Lai nosistu laiku un piepelnītos, gūstekņi sāka veidot no koka atlūzām sava laika slavenāko angļu un franču kuģu modeļus. Rūpals kļuva tik ienesīgs, ka uzņēmīgi tirgotāji sāka apgādāt gūstekņus ar vērtīgākiem materiāliem un tika radīti pirmie kolekcijas kuģu modeļi. Kad Eiropā iestājās miers, interese par modeļiem neapsīka un izvērsās par aizraušanos ar peldošiem kuģu modeļiem izrādīšanai tuvākā parka ezerā. 1838.gadā Londonā nodibina pirmo peldošo modeļu klubu un tas kļūst par nopietnu un pieaugušu ļaužu hobiju līdz pat 19.gadsimta beigām. Ar 20.gadsimta sākumu modeļu kolekcionēšana pārtop par vienkāršu un samērā lētu izpriecu, jo vispirms angļu, bet pēc tam arī vācu ražotāji sāk izgatavot visu slavenāko pagātnes un tagadnes kuģu, bet pēc tam arī lokomotīvju un automašīnu modeļus no metāla. Koka kuģu modeļu būve kļūst par nedaudzu īpaši aizrautīgu entuziastu vaļasprieku un ar Vispasaules kuģu modelisma organizācijas nodibināšanu 1967.gadā aptver visu planētu. Tomēr romantika un ceļošanas prieks, kas lika senajām tautām atdarināt tālumā devušos kuģus, saglabājas un, kā liekas, zudīs tikai kopā ar cilvēku dzimumu.
Limbažu muzeja speciālists, Juris Pavlovičs